Pēc pandēmijas sarunu apjoms mobilo sakaru tīklā samazinājies, datu pārraide – pieaugusi

Internetu lietojam aizvien vairāk, bet zvanām mazāk – šīs un citas tendences parādās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) kopīgi ar Baltijas un Ziemeļvalstu regulatoriem veidotajā elektronisko sakaru nozares datu salīdzinājumā par 2022.gadu. Lai arī mobilo datu patēriņš, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, audzis visās valstīs, Latvija jau trešo gadu pēc kārtas uzrāda otro lielāko mobilo datu patēriņu, un internetu mobilajās ierīcēs vairāk lieto tikai Somijā. Vienlaikus Latvijā ir salīdzinoši mazs fiksētā interneta tīkla pieslēgumu skaits mājsaimniecībām.

“Ja pandēmijas laikā iedzīvotāji īpaši aktīvi izmantoja dažādas saziņas iespējas, tostarp arī sarunas mobilo sakaru tīklā, tad, dzīvei atgriežoties ierastajās sliedēs, telefonsarunu skaits un ilgums ir samazinājies. Būtiski turpina pieaugt datu patēriņš mobilajā tīklā, taču mājsaimniecību skaits, kas pieslēgtas fiksētajam interneta tīklam īpaši nemainās. Kopumā var secināt, ka elektronisko sakaru komersantu ieguldījumi infrastruktūrā ļauj iedzīvotājiem izmantot dažādas sakaru iespējas, un atsevišķos rādītājos turpinām apsteigt kaimiņus un Ziemeļvalstis,” norāda SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Datu patēriņš mobilajā tīklā uz vienu iedzīvotāju turpina pieaugt

Visās Baltijas un Ziemeļvalstīs mobilā interneta patēriņš turpina pieaugt. Starp astoņām valstīm Latvija saglabā 2.vietu ar augstāko mobilā interneta patēriņu. Pērn viens Latvijas iedzīvotājs mēnesī patērējis ap 49 GB (2021.gadā – 42 GB), Somijā – 63 GB (2021.gadā – 56 GB).
Viszemākais patēriņš bijis Norvēģijā – 10,4 GB. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka Norvēģijā lielākā daļa mājsaimniecību izmanto fiksētā tīkla interneta pakalpojuma pieslēgumus.

Pēc pandēmijas sarunu apjoms mobilajā tīklā samazinās

Pēc straujā minūšu skaita pieauguma mobilajā tīklā pandēmijas gados 2020.–2021.gadā, zvanu apjoms ir samazinājies visās salīdzinātajās valstīs. Latvijā 2022.gadā viens iedzīvotājs mobilajā tīklā vidēji mēnesī norunāja aptuveni 4,5 stundas, kas ir trešais augstākais radītājs starp astoņām valstīm, vairāk ir Zviedrijā (5h 10min) un Lietuvā (4h 40min).

Mājsaimniecību skaits ar interneta piekļuvi fiksētā tīklā nemainīgs 

Līdz ar mobilā tīkla pakalpojumu izmantošanas pieaugumu pēdējos gados nav novērots pārāk straujš fiksētā tīkla pakalpojumu izmantošanas pieaugums. Dānijā, Islandē un Norvēģijā gandrīz katrā mājsaimniecībā ir interneta pieslēgums fiksētā tīklā, turpretī Latvijā un Lietuvā fiksēto internetu izmanto nedaudz vairāk kā puse mājsaimniecību.
Jāpiemin, ka atsevišķos rādītājos, kas aprēķināti pret iedzīvotāju un mājsaimniecību skaitu, ir vērojams samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kas saistīts ar iedzīvotāju un mājsaimniecību skaita pieaugumu valstī sakarā ar Ukrainas iedzīvotāju migrāciju.
SPRK piedalās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu regulatoru sadarbības grupā jau no 2013.gada, un grupas ietvaros ik gadu apkopo, salīdzina un publicē nozīmīgākos elektronisko sakaru nozares rādītājus. Apkopojuma pamatā ir statistika no Zviedrijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas un Norvēģijas. Ar detalizētāku informāciju un jaunākajiem datiem 2022.gadā aicinām iepazīties Zviedrijas Pasta un telekomunikāciju pārvaldes mājaslapā.